Ūdens patēriņa atšķirības starp galveno mājas ievada ūdens skaitītāju un dzīvokļa skaitītājiem: tehniskās nianses un to ietekme uz norēķiniem

Ūdens skaitītāju rādījumu nesakritības – cēloņi un risinājumi

Mūsdienu daudzdzīvokļu projektos un komerctelpās precīza ūdens skaitītāju uzskaite ir būtiska, lai optimizētu izmaksas un nodrošinātu godīgus norēķinus. Taču nereti ēku apsaimniekotāji un iedzīvotāji saskaras ar problēmu: kopējā mājas ievada ūdens skaitītāja rādījumi nesakrīt ar visu dzīvokļu ūdens skaitītāju kopējo summu.

Šajā rakstā vienkāršā, saprotamā valodā aplūkosim:

  • kādi ir galvenie rādījumu nesakritību cēloņi,
  • kā tas ietekmē rēķinu aprēķinu,
  • un kā ar atbilstošiem risinājumiem nodrošināt taisnīgu ūdens sadali starp visiem lietotājiem.

1. Tehniskās nianses, kas rada atšķirības

1.1. Dažādie mērīšanas sliekšņi

Kas ir kopējais mājas ievada ūdens skaitītājs un  dzīvokļa ūdens skaitītāji ?

  • Kopējais mājas ievada skaitītājs atrodas ēkas tehniskajā telpā vai iekšējā mājas akā. Tas reģistrē visu ūdens patēriņu , kas ienāk ēkā, — gan ūdeni dzīvokļos , gan koplietošanas telpās.
  • Dzīvokļa skaitītāji  ir katrā dzīvoklī vai telpā. Tie mēra ūdens patēriņu konkrētā vietā, piemēram, vannas istabā vai virtuvē.

Dzīvokļa skaitītāji palīdz sadalīt kopējās izmaksas starp ēkas lietotājiem. Taču dažkārt izrādās, ka dzīvokļa skaitītāji rādījumi kopsummā ir zemāki nekā kopējā  mājas ievada skaitītāja rādījums.

1.2.Uztādīšanas veids

  • Horizontāls pret vertikālu: Kopējie Mājas ievada skaitītāji bieži tiek uzstādīti horizontāli, kas nodrošina lielāku jutību nekā vertikāli uztādīti   dzīvokļa skaitītāji
  • Mērīšanas tehnoloģija: dzīvokļa skaitītāji   vienkāršotie mehānismi (magnētiskie savienojumi, sausais rotors) var būt mazāk precīzi mazākās plūsmas intervālos.

1.3. Neuzskaitītais koplietošanas patēriņš

Ēkas koplietošanas objekti( pagalma krāni, garāžas ūdens pieslēgumi, koplietošanas WC )bieži vien nav aprīkoti ar atsevišķiem mērierīcēm. Šie patēriņi netiek attiecināti uz dzīvokļu skaitītāju (apakšskaitītāju) datiem, bet iekļaujas kopējā skaitītāja rādījumos. Rezultātā dzīvokļu  skaitītāju (apakšskaitītāju) kopsumma izskatās mazāka.

1.4. Nolasīšanas laika nesakritība

Ūdens piegādātāji mēdz nolasīt kopējo skaitītāju noteiktā datumā, bet dzīvokļu skaitītāju – cits uzticams pakalpojumu sniedzējs citā dienā vai nedēļā. Patīkamas nejaušības dēļ, ja skaitītāju nolasīšana notiek dažādos laikos, faktiskais patēriņš var atšķirties sakritības dēļ – ņemot vērā nedēļas nogales, brīvdienas vai sezonālas izmaiņas.

1.5. Prognozēšana un izlīdzināšana

Ja dzīvokļu skaitītāju   nav iespējams nolasīt (slēgtas telpas, nepieejama tehniskā zona), daļa patēriņa tiek aprēķināta pēc iepriekšējā gada vai vidējā patēriņa statistikas. Šie prognozētie rādījumi var atšķirties no faktiskajiem, ko vēlāk izlīdzina, kad tiek veikta faktiskā nolasīšana.

2. Kā šīs atšķirības ietekmē norēķinus?

2.1. Kopējo izmaksu aprēķins

Vispirms aprēķina kopējās izmaksas, iekļaujot:

  • kopējā mājas ievada ūdens skaitītāja patēriņu;
  • ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu;
  • skaitītāju iekārtas, nomas un nolasīšanas izmaksas.

2.2. Vienotā kubikmetra cena

Šīs kopējās izmaksas dala ar dzīvokļa skaitītāja kopējo rādījumu summu. Rezultātā rodas reālā kubikmetra cena, kas parasti nedaudz pārsniedz ūdens piegādātāja pamattarifu, jo ietver arī administratīvās un tehniskās izmaksas.

2.3. Proporcionāla sadale

Katram nomniekam vai telpas lietotājam tiek aprēķināts rēķins, reizinot to dzīvokļa rādījumu ar šo vienoto cenu.

  • Ja dzīvokļa skaitītāji    rāda mazāku patēriņu nekā kopējais mājas skaitītājs, zudumi tiek sadalīti starp visiem proporcionāli viņu reālajam patēriņam.
  • Tas nodrošina, ka neviens nemaksā vairāk par savu taisnīgo daļu.

3. Tehniski un ekonomiski pamatoti kompromisi

  • Pilnīgi precīzas iekārtas katram dzīvokļa skaitītājam  tehniski nav iespējamas, jo tas ievērojami palielinātu iekārtu iegādes un apkalpošanas izmaksas.
  • Normatīvos pieļautās novirzes (līdz ±10 % zemākās plūsmas intervālā) ir atzītas par ekonomiski efektīvām un atbilstošām ikdienas lietošanai.

Tādējādi kompromiss starp sarežģītu kopējo mājas skaitītāju  un vienkāršākiem dzīvokļa skaitītājiem nodrošina labāko cenas un precizitātes līdzsvaru.

4. Ieteikumi ēku apsaimniekotājiem

  1. Regulāra verifikācija un nomaiņa
    Veiciet gan kopējā mājas ievada skaitītāju, gan dzīvokļa skaitītāju pārbaudi un nomaiņu ik pēc 5–6 gadiem, lai saglabātu optimālu precizitāti.
  2. Vienota nolasīšanas grafika izveide
    Sinhronizējiet kopējo mājas ievada skaitītāju un dzīvokļa skaitītāju  nolasīšanu vienā laika posmā, lai samazinātu periodu nesakritības ietekmi.
  3. Papildu mērierīču uzstādīšana koplietošanas objektiem
    Aprīkojiet tehniskās un koplietošanas zonas (pagalms, garāža, saimniecības telpa) ar atsevišķiem mēriekārtām  ūdens skaitītājiem , lai katrs litrs tiktu precīzi fiksēts.
  4. Skaidra komunikācija ar klientiem
    Izskaidrojiet patēriņa atšķirību cēloņus un demonstrējiet, kā proporciju metode nodrošina taisnīgus rēķinus un izvairās no jebkādas nevajadzīgas pārmaksas.

Noslēgumā

Ūdens patēriņa atšķirības starp kopējo un dzīvokļa skaitītājiem ir ikdienas realitāte, ko nosaka iekārtu tehniskie parametri, uzstādījuma veids un nolasīšanas prakse. Tomēr, izmantojot caurspīdīgus, proporcionālus rēķinu aprēķina modeļus un regulāru aprīkojuma apkopi, B2B ēku apsaimniekotāji un pašvaldību struktūras var nodrošināt uzticamu, godīgu uzkaiti.

Vai esat gatavs gudrākai ēku pārvaldībai?

Sazinieties ar mums jau šodien un saņemiet:

  • Personalizētu piedāvājumu, pielāgotu jūsu vajadzībām
  • Tehnisko analīzi, lai atrastu optimālo risinājumu
  • Detalizētu sistēmas darbības demonstrāciju

Apskatīt produktu

Ūdens patēriņa atšķirības starp galveno mājas ievada ūdens skaitītāju un dzīvokļa skaitītājiem: tehniskās nianses un to ietekme uz norēķiniem